Omāna

Galvaspilsēta: Maskata.

Ģeogrāfija: Omāna atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos. Tā robežojas ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Saūda Arābiju, Jemenu. Omānas krastus apskalo Omānas līcis un Arābijas jūra. Valsts robežas daudzviet šķērso tuksnešus un tāpēc tās nav strikti iezīmētas. Valsts galējais ziemeļu punkts ir Musandama pussala, kuru no valsts atdala Apvienotie Arābu Emirāti.

Klimats: Valda karsts tropu klimats. Galvaspilsēta Maskata tiek uzskatīta par karstāko pilsētu pasaulē. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā ir 32 grādi. Īpaši nomācošs karstums Omānā ir pavasarī un vasaras sākumā, kad valdošie ir tuksneša vēji. Labākais laiks ceļošanai ir no oktobra vidus līdz martam, kad temperatūras ir 20 – 30 grādi.

Iedzīvotāji: Valstī ir 2,7 miljoni iedzīvotāju. Vairāk nekā 90% no tiem ir arābi.

Valoda: Arābu, tiek lietota belundži, urdu valoda.

Reliģija: Valdošā reliģija islams: musulmaņi - ibadhiti 75%, musulmaņi - sunnīti 10%; kā arī hindi 15%.

Valūta: Omānas riāls (1000 beizas). 1EUR-0.52288 OMR

Omāna saista tūristus ar tradicionālu austrumu zemju kultūru un vēsturi, siltajiem jūras ūdeņiem ar fantastisku zemūdens pasauli, smilšainām pludmalēm (piekraste 1700 km garumā), dabas ainavām no tuksnešiem un kalniem līdz brīnišķīgām ielejām.

Maskata atrodas kalnainā apvidū, kur atsevišķi pilsētas rajoni samērā nošķirti izvietojušies kalnu ielejās: Rietumu Maskata (5 rajoni), Centrālā Maskata (4 rajoni), Austrumu Maskata (7 rajoni). Rajonus saista modernas automaģistrāles. Pilsētas vecās ostas rajonā ir apskatāma Sultāna Kabusa bin Saīda Lielā mošeja, kas celta par sultāna līdzekļiem, mošejā ir bibliotēka un reliģisko studiju centrs. Vecajā pilsētā var aplūkot Al Alam pili un XVI gs. nocietinājumu būves Jalali un Mirani. Ar Maskatas vēsturi un kultūru var iepazīties Omānas nacionālajā muzejā, bet ieskatu Omānas florā un faunā var gūt Dabas vēstures muzejā.

Galvaspilsētas Muttrah rajonā atrodas tradicionālais tirgus, ko Omānā dēvē par Souq. Te tirgo tradicionālās zelta un sudraba rotaslietas, dažādus kokgriezumus, garšvielas.

Ruwi ir galvaspilsētas modernā daļa, darījumu un tirdzniecības centrs.
 

Omāna pazīstama ar militāra rakstura būvēm (nocietinājumi, torņi, forti). Lielākā daļa no tiem uzcelti laikā no 1624.g. līdz 1744.g. Al Yarubi dinastijas valdīšanas laikā. To kopējais skaits sniedzas vairākos desmitos. Lai izturētu ilgstošu aplenkumu, forti bija nodrošināti ar ūdens apgādi. No fortiem veda slepeni tuneļi, kas beidzās daudzus kilometrus aiz forta sienām.

Nizvā apskates vērts ir XVII gs. uzceltais nocietinājumu forts ar centrālo torni bungu veida formā. Tā diametrs bija 45 m un tas pacēlās 35 m virs zemes, bat pamati iegremdēti zemē 30 m dziļumā. Sienās izveidotas 24 šaujamieroču lūkas. Arī Nizvā var apmeklēt tradicionālo arābu Souq. Jabrin cietoksnis celts XVII gs. Tas pilnībā restaurēts, ar daudzām šaurām ejām un gaiteņiem, blakus izvietotas divas daļas ar kāpnēm un istabām dažādos līmeņos. Taisnstūra būves stūros atrodas torņi (2 vienādi katrā diagonālē).Griesti rotāti ar burvīgiem gleznojumiem un kokgriezumiem. Nakhl ir augstākais forts Omānā. Rustaq forta vārtus rotā Korāna sūras (dzejas rindas) un ornamenti. Pazīstami tādi forti kā Sohar, Ibri, Mirbat, Khasab, Sadah, Taqa u.c.

Barka slavena ar tādu austrumu saldumu kā halva. Netālu no Sūras pilsētas (tā esot pasaku varoņa Sindbada dzimtā vieta) piekrastes 42 km aizņem bruņurupuču dabas rezervāts Ras al Hadd. Šī ir lielākā bruņurupuču ligzdošanas vieta, katru gadu tūkstošiem bruņurupuču ierodas uz šo piekrasti un dēj smiltīs olas. Pēc izšķilšanās tūkstošiem bruņurupuču mazuļu dodas uz jūru. Līdzīgas ainas novērojamas Ras al Junayz pludmalē.

Uz robežas ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem atrodas oāze, kurā daļa teritorijas pieder kaimiņvalstij, daļa Omānai. Sultānam Kabusam bin Saīdam piederošajā daļā Bureimi aplūkojama Sultāna pils.   

Dhofaras reģionu dēvē par Ēdenes dārzu tuksneša malā. Tā ir palmu oāze ar zaļojošu zāli un krūmiem klātiem pauguriem, izžuvušu upju gultnēm, šaurām aizām, ūdenskritumiem, pludmalēm. Izžuvušo upju gultnes tiek sauktas par Wadi. Ūdens te atgriežas pēc lietavām, tad upes atkal sāk tecēt un atdzīvojas augu valsts. Sausā laikā akmeņainās gultnes tiek izmantotas kā autoceļi.

Klinšainos rajonos (Hadžāra kalonos) iespējams peldēties dziļos, tīros klinšu baseiniņos ar visai vēsu ūdeni (Wadi Shab, Wadi Bani Khalid, Wadi Bimah). Tūristus sajūsmina Wadi Darbat brīnumjaukie ūdenskritumi. Šeit iespējams viens no ekstremālākajiem aktīvas izklaides veidiem – kanjonings (pārgājiens pa upes kanjonu). Wadi Bani Khalid un Wadi Bimah tā ir virzīšanās pa kanjona aizu starp vertikālām klints sienām, periodiski šķērsojot ūdens baseinus.  

Aktīvās atpūtas cienītāji var pievērsties alu apgūšanai. Alu Omānā ir daudz, ievērojamākā no atklātajām ir Majlis al Jinn (tulkojumā Džina patvērums). Tā ir otra lielākā ala pasaulē pēc tilpuma (tajā mierīgi ievietotos Gīza piramīda vai milzīgs stadions). Alā var iekļūt, tikai nolaižoties pa virvi. Pavisam ir 7 atveres, bet reāli izmantojamas ir tikai trīs, pārējās ir pārāk šauras. Jebel Akhdaras kalnos ir Kahf Hoti ala, kas ir apmēram 5 km gara. Dažas apgūtas alas atrodamas Jebel Bani Jabir.

Savdabīgas izklaides sagaida tūristus Wahiba tuksnesī (180 km garums, 80 km platums): izbraucieni ar kamieļiem, beduīnu nometnes, slēpošana pa smiltīm, tuksneša dzīvnieku vērošana (sastopami apmēram 200 sugu pārstāvji).

Īpašs Omānas rajons ir Musandama. No pārējās Omānas daļas to šķir 92 km plata teritorija, kas pieder Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Musandama centrs ir Hasabas pilsēta. Musandama pussala, salīdzinot ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, ir civilizācijas mazāk skarta. Dziļie piekrastes ūdeņi ir bagāti ar planktonu, kas piesaista zivis un citus jūras iemītniekus. Šeit var vērot delfīnus, bruņurupučus, rifu haizivis, rajas un barakudas. Redzamība nav tik laba, kā piemēram Sarkanā jūrā, bet zemūdens pasaules pārbagātība to kompensē. Var izbraukt jūrā ar tradicionālo arābu laivu dou, kuras uzbūve nav mainījusies kopš seniem laikiem.   

Omānas jūras ūdeņi sniedz gandarījumu visa gada garumā, klinšainie krasti un salas ir katra nirēja sapnis.

Lima klints atrodas 50 minūšu brauciena attālumā no zvejnieku ostas Dibba al Baja. Atkarībā no valdošajām straumēm var izvēlēties vienu no trim iegremdēšanās vietām, kuras piemērotas jebkura pieredzes līmeņa nirējam. Salas ziemeļu daļā dziļums ir 12 – 27 m. Šeit daudz mīksto koraļļu. Var iepeldēt mazās alās, kur slēpjas murēnas un lobsteri. Salas austrumu daļā ir lielākais no bēguma pasargātais dziļums. Dziļums sasniedz 50 m , tur dzīvo barakudas. Dienās, kad ir laba redzamība, var ieraudzīt smiltīs gulošas rajas, un ja paveiksies, zebru haizivis.

Lima rags ir vieta, kur milzu klints bluķi veido daudzas alas. Iegremdēšanās iespējama no jebkuras raga puses. Klintis klāj cietie un mīkstie koraļļi, kuru audzēs var ieraudzīt sikspārņu zivis, tīģerzivis. Dažkārt var sastapt delfīnus un rifu haizivis.

Ras Sanut niršanas vieta atrodas netālu no Lima salas. Maksimālais dziļums 32 m. Šeit daudz akmeņu, kur spraugās slēpjas gigantiskās barakudas, rajas un pelēkās rifu haizivis. Ziemeļu daļā atrodas skaists rifs, kurš sākas 7 m dziļumā, un šeit aug anemones, ir dažādu krāsu un veidu koraļļi, starp kuriem peld lauvas zivis, cauruļzivis.

Khor Qabal atrodas kaimiņos Oktopusa rifam. Dziļums sasniedz 28 m. Barakudu un trušu zivju bari riņķo barības meklējumos. Var sastapt lobsterus, bruņurupučus un rajas. Daudz mīksto koraļļu.

Oktopusa rifs ir īsts jūras zvēru dārzs. Tas ir liels līcis, kuru no vienas puses ierobežo nokareni kalni un no otras puses – jūra. Līča centrā no ūdens paceļas akmens bluķis ar ērgļa ligzdu virsotnē, skats ir fantastisks. Dažādu krāsu mīkstie koraļļi klāj visu rifu. Dziļums 40 m . Ziemeļu pusē alā dzīvo 3 m gara leoparda haizivs.

Ras Sarkan niršanas iespējas ir atkarīgas no dziļām zemūdens straumēm. Dažviet dziļums sasniedz 50 m. No zemūdens pasaules iemītniekiem šeit var sastapt barakudas, rajas, zušus, pelēkās rifu haizivis un delfīnus.

Marovi ir četras nelielas salas, no kurām var iegremdēties 30 m dziļumā. Salu piekrastē mīt daudzas koraļļu zivis, alās slēpjas akmeņu asari, ūdeņos peld leoparda haizivis, rifu haizivis un baltastes haizivis. Bieži redzami pudeļdeguna delfīni. Smilšainā dibenā guļ rajas.           

Hamra ragā uz klints bluķiem augošos mīkstos koraļļus labi izgaismo saules gaisma, tāpēc iegremdēties šeit ir labāk līdz pusdienas laikam. Dziļums 15 – 18 m. Dibens smilšains, līdzens. Ienirstot var aplūkot aktīnijas, lielās jūras zvaigznes, lobsterus, jūras bruņurupučus, asarus un papagaiļu zivis.