Galvaspilsēta: Buenosairesa

Vietējais laiks: Atpaliek no Rīgas laika par 5 stundām.

Ģeogrāfija: Argentīna atrodas kontinenta dienvidu, dienvidaustrumu daļu. Tā ir otra lielākā valsts Dienvidamerikā pēc Brazīlijas un astotā lielākā pasaulē. Pēc zemes virsmas uzbūves valsti var nosacīti iedalīt divās daļās: augstienes daļa (dienvidaustrumos) un līdzenumu daļa (ziemeļrietumos). Valsts rietumu robeža iet tieši pa Andu kalnu grēdu. Argentīnā atrodas vairāku dabas apgabali. Plašais auglīgais Pampas līdzenums, ko var nosaukt par zālāju jūru, aizņem apmēram ¼ daļu no kopējās valsts platības. Tā ir leģendāro gaučo dzimtene. Gaučo ir spāņu un indiāņu laulību pēcteči, vietējie kovboji. Ziemeļaustrumu daļa ir siltie, mitrie Grančako līdzenumi un apgabali starp Paranas un Urugvajas upēm. Patagonija – liels plato pašos kontinenta dienvidos, tā kopējā platība apmēram 673000 kv.km. Tas ir aitkopības reģions. Patagonijas dienvidu daļai raksturīgs sauss un auksts klimats. Argentīna ir daudz upju. Zināmākā ir Parana, otra lielākā Dienvidamerikas upe. Lejtecē saplūstot ar Urugvaju, Parana veido grandiozu Laplatas estuāriju.

Klimats: Argentīna atrodas trijās klimatiskajās joslās: tropu, subtropu un mērenā. Vidējā gaisa temperatūra svārstās no 24 grādiem ziemeļu daļā līdz 5 grādiem dienvidos. Valsts klimatu pārsvarā ietekmē Atlantijas okeāna jūras gaisa masas. Lielākajā valsts teritorijā ir mērens klimats. Ziemeļaustrumu daļā ir subtropu klimats ar mitru maigu ziemu. Valsts dienvidos ir daudz vēsāks un visa gada laikā lielākoties līst lietus. Buenosairesā vasaras mēnešos ir ļoti karsts laiks, vairums iedzīvotāju uzreiz pēc Ziemassvētkiem dodas atpūsties. Janvārī un februārī pilsēta kļūst tukša. Eiropiešiem ziemas klimats šķiet patīkams, jo temperatūra nedaudz pazeminās.  

Iedzīvotāji: Aptuveni 35 miljoni cilvēku.

Valoda: Oficiālā valoda – spāņu. Līdztekus tiek lietota vācu, franču un itāliešu valoda.

Valūta: Argentīnas peso (100 sentavo). 1 EUR-4.3935 ARS

Buenosairesa ir pilsēta, kurai lielā mērā ir raksturīgas eiropeiskas iezīmes. Tā ir arhitektūra, daudzie parki, teātri, muzeji, augsta līmeņa viesnīcas, restorāni. Buenosairesā ieteicams apmeklēt tādus muzeju kā Museo Historico Nacional, Museo Nacional de Bellas Artes, Museo del Cine, kā arī slaveno teātri Teatro Colon un katedrāli Catedral Metropolitan. Tūristiem tiek piedāvāta iespēja apgūt tango dejas prasmi.

Neaizmirstamus iespaidus ceļotājiem var sagādāt izbraukums pa Paranas upes grīvu, vērojot salas un kanālus; gaučo pilsētas Sanantonio Oeste un Argentīnas ievērojamākā muzeja Museo Historico Provincial Marques de Sobremonte Kordovas pilsētā apmeklējums; atpūta Mara del Plata pludmalēs; tradicionālo ēdienu baudīšana. Aktīvas atpūtas cienītājiem Argentīna piedāvā iespēju izbaudīt zemūdens pasaules skaistumu Cubutas provincē Valdesa pussalā vai kalnu tūrisma pārgājienā pa Andu kalniem, lai redzētu Amerikas augstāko virsotni Akonkagvu.

Dabas baudītājiem apmeklēšanas vērti ir nacionālie parki. Iguasu nacionālais parks ir Iguasu ūdenskritumam piegulošā teritorija. Upes platums pie ūdenskrituma ir apmēram 4 km, un visā šai platumā ūdens no pusmēness formas lavas plato krīt pāri vairākām kāplēm. Šeit atrodas apmēram 275 atsevišķi ūdenskritumi, no kuriem vairāki traucas tieši lejā tā saucamajā Sātana rīklē, kas atrodas 82 m zemāk, bet citi sadalās neskaitāmos mazos ūdenskritumos. Bazalta gabali ūdenskrituma pakājē veido saliņas, pārvēršot krītošo ūdeni miglas mākonī un šļakatās. Neaizmirstamu skatu tam piedod saules gaisma, veidojot zaigojošas varavīksnes. Tūristi ūdenskrituma apskati parasti veic no Brazīlijas puses, lai gan tie, kas aplūkojuši ūdenskritumu no Argentīnas puses, uzskata, ka šeit skati ir daudzveidīgāki. Bez tam, ūdenskrituma lielākā daļa atrodas Argentīnas teritorijā. Ūdenskritumam var pietuvoties pieskāriena attālumā. Parks iekļauts Pasaules dabas mantojuma sarakstā, tajā tiek aizsargāts pirmatnējais mežs ar visiem tā iemītniekiem. Kopumā parkā ir uzskaitītas vairāk nekā 2000 augu sugas. Starp tām tādi retumi kā 40 m augsti koki – žakarandas, kopālkoki, kuru nokarenās lapas laistās bronzas krāsā. Patvērumu pirmatnējā mežā raduši lielie ūdri, oceloti, jaguāri, lielie skudru lāči, līdzenumu tapīri, krabjēdāji jenoti, degunlāči.

Losglasjaresas nacionālais parks atrodas Patagonijas Andu dienvidu daļā, tas aizņem 4500 kv.km lielu teritoriju. Parka teritorijā atrodas 47 lieli šļūdoņi, tādi „ledus milži” kā Moreno, Upsalas, Vjedma (katrs aizņem gandrīz 600 kv.km lielu platību). Mazie šļūdoņi, kuru platība nepārsniedz 3 kv.km, vispār netiek skaitīti. Moreno šļūdonis pieder pie tiem nedaudzajiem kalnu ledājiem, kuri pretēji vispārējai tendencei tikai palielina savu ledus masu. Skats uz iespaidīgo ledus sienu 5 km garumā liek aizrauties elpai. Saules staru apmirdzēts, ledus laistās un vizuļo. Vispirms atskan krakšķi, tad atdalās tonnām smagais ledus blāķis un iegāžas ezeru ūdeņos, saceļot milzīgus viļņus (Lagoarhentino, Lagovjedma). Puse nacionālā parka aizņem daļu no 14000 kv.km lielā Patagonijas ledāja. Pret debesīm slejas 3375 un 3128 metrus augstās virsotnes Ficrojs un Torre (augstākās parkā, kas izraisa kalnu kāpēju interesi). Ledus tuksnesis ir liels, nepārtraukts ledus klājs. Virzienā uz austrumiem parks plešas pāri apgabalam, kur nav ledus un aiz Lagoarhentino ezera sākas Patagonijas stepes līdzenums. Parkā ir daudz pumu, saskaitītas aptuveni 100 putnu sugas, tostarp majestātiskie Andu kondori un krāču pīles ar sarkanu knābi, kalnu nogāzēs plešas tā dēvētais Patagonijas Magelāna mežs ar dienvidskābaržiem un cipresēm. Parkā saglabājušās liecības par to, ka šīs teritorijas pirms eiropiešu ierašanās apdzīvojušas tevelču cilts indiāņi.