Meksika

Galvaspilsēta: Mehiko

Vietējais laiks: Atpaliek no Rīgas laika par 8 stundām.

Klimats: Valsts ziemeļos subtropisks, dienvidos – tropisks. Meksikas kalnienes rajonā parasti ir vēsāks, salīdzinot ar piekrastes rajoniem, kur gaisa temperatūra nav mazāka par 20 grādiem pat ziemā. Meksikas vidusdaļā ziemā nenozīmīgi snieg. Kūrortos (Akapulko) temperatūra svārstās no 22 grādiem ziemā līdz 35 grādiem vasarā. Tropisko ciklonu ietekmē, kas atnes bagātīgus nokrišņus un dažkārt postošas sekas, veidojas izteiktas mitrās un sausās sezonas. Lietus periods ir no jūnija līdz septembrim un īpaši spilgti tas izteikts Meksikas līča piekrastē. 

Valoda: Oficiālā valoda – spāņu (Meksika ir lielākā spāniski runājošā valsts pasaulē). Vietējās etniskās grupas sarunājas savās dzimtajās valodās (nauatlu, maiju, otomi, sapoteku u.c.).

Valūta: Naudas vienība – Meksikas peso. 1 EUR-18.1467 MXN

Brīnišķīga daba, lieliskas pludmales un sniegoti vulkāni, vēstures liecības ar arheoloģiskiem acteku un maiju pieminekļiem, koloniālām pilīm, daudziem paradīzes nostūriem, kas vilina tūristus ar siltu viļņu maigumu, iedzīvotāju viesmīlība, vienlaicīgi pastāvot nosacīti nelielām preču un pakalpojumu cenām, īpaši provincēs – tas viss ir mūsdienu Meksika.

Mehiko pilsētu 1325.gadā dibinājuši vēl indiāņi - acteki. Kā vēsta leģenda, dievi pavēlējuši pilsētu uzbūvēt uz vienas no Tekskoko ezera salām, kurā cilvēki ieraudzīs ērgli (indiāņu svētais putns), kas apēd čūsku, nolaidies uz kaktusa. Šajā vietā mūsdienās atrodas lielākā pasaules megapolise, vecākā un strauji augošā Jaunās Pasaules pilsēta. To var nosaukt par „brīvdabas muzeju” – pilsētā ir vairāk nekā 1400 monumentu un vēsturisku relikviju, 10 arheoloģiskās zonas pilsētā un tās apkārtnē, 8 universitātes, vairākas akadēmijas, vairāk nekā 80 muzeju, teātri, koncertzāles, izstādes, vairāk nekā 2000 restorānu, desmiti parku un atpūtas centru. Un tas viss liela iedzīvotāju blīvuma apstākļos!

Pilsētas centrā ir Konstitūcijas laukums (Zocalo), otrs lielākais pasaulē, to ieskauj brīnumainā kārtā saglabājušās acteku Tenočtitlanas celtnes un koloniālā laikmeta ēkas, starp kurām Latīņamerikā lielākā katoļu katedrāle – Metropoles katedrāle (1563.-1667.) un Kortesa pils. Interesants ir Trīs Kultūru laukums, kur atrodas unikāla arheoloģiska senvueta ar seno acteku būvēto ēku akmens pamatiem. Virs tiem lepni slejas katoļubaznīca, kurai kaimiņosuzbūvēta moderna ēka.

Ieteicams apmeklēt Nacionālo pili, ko rotā Djego Riveras freskas; Garibaldi laukumu un pasaulē lielāko vēršu cīņas arēnu, kā arī Almeda parku un tam blakus esošo Dekoratīvās mākslas pili, kur eksponēti meksikāņu kultūras dārgumi; un Sočimilko kanālus Mehiko nomalē, kur cilvēki arvien dzīvo tāpat kā pirms 500 gadiem. Neaizmirstiet iegriezties Meksikas aizgādnes Dievmātes Gvadalupes bazilikā, kur viņas svētku dienā (12.decembrī) tiek rīkots liels krusta gājiens; apmeklēt pirmo eiropiešu kvartālu Kojoakanu vai pastaigāties pa Reformas prospektu, kas ir līdzīgs Elizejas laukiem (ar daudziem veikaliņiem, restorāniem, kolorītām XIX gs. beigām raksturīgām ēkām, daudzām strūklakām. Pašā centrā atrodas gājēju anklāvs un nakts dzīves rajons – Zona Rosa ar veikaliem un mazām bodītēm, restorāniem un kafejnīcām.

Senākie vēstures pieminekļi Meksikā ir maiju piramīdas. Valstī to ir samērā daudz, taču apmeklētājiem pieejamas ir tikai dažas, jo piramīdas laika gaitā ir apbērušās ar biezu zemes kārtu vai ir ieaugušas tropisko augu biezokņos un atgādina zaļus paugurus. Tādas vietas kā Čičenica, Palenke, Tahina, Tikala, Škareta, Šelha, Maijapana un Ušmala ir vienkārši nenovērtējamas seno civilizāciju liecības.

Teotihuakāna (vieta, kur piedzimst dievi) atrodas 50 km attālumā ziemeļaustrumu virzienā no Mehiko, tā ir daudzu mezoamerikas tautu kulta vieta. Līdz šim nav skaidrs, kad šeit iemitinājušies pirmie cilvēki un kāpēc pilsēta, kuras arhitektūras pieminekļi pārsteidz jebkuru iztēli, tika atstāta. Milzu akmens bluķi, kas strikti sakārtoti atbilstoši mums nezināmai sistēmai. Teotihuakāna piramīdas ir pazīstamākās un senākās celtnes. Labi saglabājusies Saules piramīda (25 m pamatnē un 65 m augstumā) un Mēness piramīda (150 m pamatnē un 42 m augstumā), kā arī populārākās maiju dievības Kecalkoatla templis. Celtnes izvietotas līdzīgi kā trīs zvaigznes Oriona jostā, t.i. pilnīgi analogi trim piramīdām Gīzā. Kecalkoatla dievnams un 5 km garais Mirušo ceļš (platums 40 m), Kecala tauriņu pils, Mēness laukums, Tepantitla dzīvojamais komplekss ar freskām.Tā ir tikai neliela daļa no vēstures bagātībām. Arheoloģiskās zonas centrā atrodas muzejs ar retu arheoloģisku priekšmetu ekspozīciju un varenu Teotihuakāna statuju.

Iespaidīga piramīdu grupa atrodas Mitlā un Montealbānā – svētvietās netālu no Oahakas pilsētas. Senos piramidālos veidojumus tolteku galvaspilsētā Tule, ieskauj dīvainas daudztonnīgas no akmens veidotas noslēpumainu radījumu galvas.

Uz dienvidaustrumiem no Mehiko Čolulā atrodas milzu Tenapapa piramīdas drupas, kas izklātas ar gigantiskām vītņu grizumiem rotātām akmens plāksnēm. Astoņus kilometrus garais tunelis ļauj iepazīties ar varenu senatnes būvju plākšņu likšanas īpatnībām. Piramīdas kurgāna virsotnē esošā baznīca piedod šai vietai īpatnēju šarmu. Ne mazāk iespaidīga, taču vēl relatīvi maz izpētīta ir senā tolteku galvaspilsēta Tule, kur daudzas vēstures liecības vēl gaida arheologu ierašanos.

Karību jūras piekrastē 140 km joslā līdz pat Tulumai izvietojusies vesela pludmaļu, kūrortu un parku sistēma. Kankunas pilsētu veido darījumu daļa, kas atrodas uz kontinenta zemes, un kūrorta salas (25 km x 500 m), kas stiepjas paralēli Palankaras koraļļu rifam, kurš sākas pie Kontojas salas un ir otrs lielākais rifs pasaulē. Tas ir pazīstamākais un populārākais kūrorts Meksikas līča piekrastē Jukatanas pussalā.Vairums tūristu ir amerikāņi. Pilsēta uzbūvēta uz smilšu strēles, kuras vienu malu apskalo Karību jūra un otru lagūna starp strēli un krastu. Tikai nedaudzi kūrorti var līdzināties ar Kankunu – skaista un tīra jūra, arheoloģisko zonu, maiju civilizācijas arhitektūras pieminekļu un dabas parku tuvums, tīras baltu smilšu pludmales.

Iepretī Kankunas salai atrodas nelielā (8 x 1 km) Isla muheres (sieviešu) sala, kas ievērojama ar ērtām pludmalēm, koraļļu rifiem, pirātu mājas drupām, maiju lūgšanu nama drupam, kā arī ar daudziem nelieliem restorāniem un suvenieru un juvelierizstrādājumu veikaliem.

Kankunas krasta līnija, skatoties no augšas, atgādina ciparu 7, tā sadalot kūrortu 2 daļās: „īsajā” un „garajā”. „Īsajai” daļai raksturīga mierīga jūra, jo to no okeāna pasargā sala Isla Muheres. Šeit ir arī mīnusi – ūdenī ir daudz ūdens augu, kas piesārņo pludmali un padara jūru necaurspīdīgu. Šajā zonā atrodas osta, arī tas slikti ietekmē ūdens tīrību. Kā plusus var minēt tuvu esošās izklaides vietas un nelielo attālumu līdz pilsētas centram. Līdz pilsētai ar autobusu jābrauc 10 minūtes, un tas kursē ar nelieliem pārtraukumiem. Būtiskākā „garās” daļas īpatnība – pastāvīgi viļņi, jo to ceļā no atklāta okeāna nav nekādu dabisku šķēršļu. Jūrā var ne tikai paplunčāties, bat arī izbaudīt ūdens masāžas spēku. Ūdens ir kristāldzidrs, šajā daļā ūdens augu nav. Arī pludmale ir tīrāka. Jūras dibens ir smilšains. Šī pludamale atrodas tālāk no pilsētas, brauciens ar autobusu aizņem 15 – 20 minūtes.

Kankunā valda maigs jūras klimats, kas tikai nedaudz atkarīgs no gadalaika. Vidējās gaisa temperatūras:

Nevar nepieminēt tādas ievērojamas vietas kā Garrafona, Kontojas, Šelha un Čankanabas lagūnas nacionālie parki, krokodilu parks Krokotauna – lieguma zona, kur dzīvo un vairojas Jukatanas krokodili, rozā flamingo un citi dzīvnieki. Tuvumā Ničuptes lagūnai nesen uzcelts jauns akvaparks „Vetendvaild”. Eksotikas cienītājus aicina jaunuzbūvētais koridas stadions. Bērnu parks „Mehiko Magiko” sagādās daudz prieka ne tikai Jūsu bērniem, bet arī Jums pašiem…

20 km no Kankunas atrodas koraļļu sala Kosumela (53 x 14 km) – lielākā apdzīvotā sala Meksikā. Šeit atrodas pasaulē otrais lielākais koraļļu rifs vairāk nekā 700 km garumā. Ja tic reklāmas prospektiem, tad tieši šeit jūras dibenu iespējams redzēt pat 70 m dziļumā. Pludmales smilšu josla aizņem tikai 3% no visas salas teritorijas, pārējā daļa – nacionālais parks. Zemūdens koraļļu tuneļi Puntasura un Santarosa, Barakudas rifs un vertikālās Marakaibodipa sienas (līdz 50 m dziļumā) tiek uzskatīti par labākajiem, bet arī par bīstamākajiem daivinga laukumiem valstī.

50 km attālumā no Kankunas uzbūvēts jauns kūrorts Plaija del Karmena, ko var droši saukt par klubu hoteļu un ekoloģisko parku oāzi.

Šelha atrodas 122 km no Kankunas. Tas ir nacionālais parks, kurā atrodas alā izveidots akvārijs. Ūdens pieplūdi tam nodrošina daļēji jūras ūdens, daļēji pazemes upju saldūdens. Īpaši tīrais un caurspīdīgais ūdens ļauj saskatīt neparastu nokrāsu eksotiskas zivis. Parkā augošie augi pārsteidz ar krāsu daudzveidību.

Škareta ekoparks atrodas līča krastā 72 km no Kankunas. Tas ir teicami aprīkots atpūtas centrs ar tropiskās faunas pārpilnību, lieliskām pludmalēm, zooparku, ūdens atrakcijām, pazemes upēm, alām, bāriem un restorāniem, muzeju u.c. Škareta nozīmīgākais objekts ir pasaulē labākais taureņu paviljons.

Kankunas apkārtnē ir daudz vēsturisku vietu un piramīdu. Pat kūrorta teritorijā uz salas Ničupte lagūnā ir saglabājušās Sanmiguelo, Delreja, Jamilluuma un Poktapoka drupas. Stundas brauciena attālumā atrodas Tuluma (Zama) – bijusī galvenā maiju osta. Pilsētu no trim pusēm ieskauj akmens sienas, bet no jūras puses grūti pieejamas 15 m augstas klintis. Tas ir vienīgā saglabājusies maiju impērijas fortifikācijas būve piekrastē, kā arī pēdējā indiāņu patvēruma vieta, kas līdz 1554.g. vairākkārtīgi kalpojusi indiāņu nemierniekiem par nocietinājuma punktu. Līdz mūsdienām ir saglabājies Fresku templis, Nonākošā Dieva templis, Vēja dieva templis, Jūras templis, kā arī 400 m lielais ceremoniālais centrs. Džungļos 167 km no Kankunas atrodas arheoloģiskā zona Koba ar daudzām senām ēkām un alām, no kurām lielākā daļa vēl nav apsekotas.   

Nozīmīgākā šī rajona vēsturiskā vieta ir maiju svētā pilsēta Čičenica (205 km no Kankunas). Tā ir pazīstamākā un restaurētākā pilsēta, kur atrodas tādas maiju kultūras būves kā no deviņām platformām sastāvošā Kukulkana (spalvotās čūskas) piramīda ar svētnīcu virsotnē, vecākā un lielākā celtne pilsētā Mūķeņu pils, Elkarakola astronomiskā observatorija, kvadrātveida Ērgļu un tīģeru templis, Osario piramīda un svētā ziedojumu aka (senot) – upurēšanas vieta dieviem par godu, Kareivju templis ar dieva Čaka figūru, laukums bumbas spēlei, Jaguāra templis un ziemeļu templis, kurā arī iespējams tika veikta upurēšana, un daudzi citi senās civilizācijas vēstures pieminekļi.

Ušmala (trīs reiz celtā) – vēl viens nozīmīgs maiju ceremoniālais centrs Jukatanā. Šeit esošie vēstures pieminekļi: Lielā piramīda (garums 100 m, platums 70 m, augstums 30 m), Burvja nams („pundura māja”) 38 m augstumā, pilnībā saglabājusies Gubernatora pils ēka ar divgalvainā jaguāra troni, Fallu templis, Bruņurupuču māja, laukums bumbas spēlei, Mūķeņu klostera kvadrāts un Vecās burves piramīda. Vakaros ar mežu aizaugušās drupas izgaismo gaismas mūzikas šovs, piešķirot šai vietai pavisam fantastisku skatu. 

Palenke – valsts vēsturiskā mīkla. Šī maiju pilsēta atrodas kalnu selvā, kuru no visām pusēm ieskauj tropisko augu valsts. Vairāk nekā 1400 labi saglabājušos būvju aizņem platību, kas četras reizes pārsniedz jebkuru zināmo maiju pilsētu. Zinātnieki atklājuši akveduktu, kanālu un notekgrāvju sistēmu. Tas nodrošināja ūdens padevi pilsētai, kas pēc zinātnieku domām ir sarežģītākā maiju radītā lieta. Galvenajā pilsētas piramīdā –Rakstu templī (692. g.m.ē.) atrodas unikālas apbedījuma vietas un plāksnes ar hieroglifiem. Interesants ir arī Pils komplekss – 25 ēkas un vienīgais maiju arhitektūras tornis, Saules templis (≈ 642. g. m.ē.) ar akmens panorāmu saules pielūgšanai, Krusta templis un Ciļņu krusta templis ar gravētiem bareljefiem, laukums bumbas spēlei.

Tasko – pilsēta – liegums (viena no skaistākajām koloniālajām pilsētām, dēvēta par pasaules sudraba pilsētu), atzīts tūrisma centrs. Pilsētā saglabāts plānojums un māju apbūve, tipiskas bruģētās ielas, kas tik raksturīgas koloniālajam periodam. Uzplaukumu šai laikā nodrošināja sudraba ieguve. Ieteicams apmeklēt Sokalo laukumu, Santapriska baznīcu, sudraba ieguves pamatlicēja māju – Kasa Borda, muzeju „Dons Giljermo”, amatnieku darbnīcas. Netālu no Tasko atrodas „mūžīgā pavasara pilsēta” Kuernavaka, Morelosas štata centrs. Pilsētas ievērojamākā vieta ir grandiozā Ernāna Kortesa pils, kurā mūsdienās izvietots muzejs.

Akapulko ir ne tikai ostas pilsēta, bet arī Meksikas „nakts dzīves galvaspilsēta” – izklaides, šovu, kazino un restorānu pilsēta. Tūristi koncentrējas pilsētas ziemeļu daļā, kur atrodas Pjedelakuesta lagūna, pludmales un restorāni. Apmeklēšanai interesantas vietas pilsētas centrā būtu spāņu forts Sandjego (XVII – XVIII gs.), Municipālais laukums Sokalo ar skaisto De la Soledada katedrāli, kā arī ūdens atrakciju parks, šovs „Fiesta Meksikana”. Iespējami izbraucieni ar kuģi gar piekrasti (ar vakariņām un šovu), nirēju paraugdemonstrējumu vērošana no Lakebradas klints (45 m), pieejamas diskotēkas, restorāni u.c. Piekrastes ūdeņos ir bagāta dzīvnieku valsts. Līča krastos ir vairāk nekā 20 municipālās pludmales jebkurai gaumei. Tās visas ir brīvi pieejamas. Labākās peldvietas: Kaleti, Pidelakuesta, Kaletilja pludmales vecajā Akapulko rajonā, kā arī izsmalcinātā Kondeza pludmale. Var noīrēt kuteri zvejošanai vai laivu ar stikla dibenu un doties uz kūrortsalu Roketu (tajā atrodas liels zooparks) vai Delaplaijas pussalu, kuras tuvumā jūras dibenā atrodas altāris Jaunavai Gvadelupei.

Mansaniljo atrodas līča karstos, ir liels kūrorts un tūrisma centrs. Karsto laiku pieņemamāku padara pastāvīgās okeāna brīzes. Hoteļi izvietojušies gleznainā līča krasstos gandrīz 10 km garumā. Pludamales ir smilšainas, tās ieskauj palmas un ziedoši krūmi. Daudzus tūristus vilina senlaicīgās pilsētas: Alamo (nacionālais vēstures piemineklis), Patzkuaro (dižena koloniālā arhitektūra), Sankristobāla de la Kasa, Santa Rozālija (koloniālās pilsētas), Real de Katorse (pamestā pilsēta). Tūristi vēlas apskatīt lielākos Meksikas ūdenskritumus – Basasiči kaskādes (246 m).

Klusā okeāna Banderasa līča krastos (Karogu līcis, lielākais Meksikas rietumu piekrastē ) atrodas kūrortu komplekss Puerto Valjarta – zeltainu pludmaļu kilometri, piekrastes klintis ar ūdens izskalotiem tuneļiem, katoļu katedrāle, koloniāla stila ēkas, kā arī supermoderni tirdzniecības centri, bankas, restorāni, naktsklubi un diskotēkas.  

Pie netālu esošās salas Marjetas iekārtoti daivinga laukumi un iespējams skatīt zemūdens alas. Kalifornijas (Baha) pussalā, pateicoties tās garajai krasta līnijai, balto smilšu pludmalēm, ērtajam līcim un iespaidīgai klintij, izvietojušies kūrorti: Tihuāna, Sanignasio, Puerto Kortes, Lapasa, kā arī klinšu apskates vietas Sjerra de Sanfrancisko, Sjerra de la laguna.

Jukatanas pussala ir maiju civilizācijas šūpulis, arheoloģisko pieminekļu koncentrācijas vieta. Tā kā pussalu šķērso karsta veidojumi, pazemes upes un senoti, kas bieži vien savienoti ar jūru, tad Jukatana vilina aktīvu sporta veidu cienītājus un daivinga interesentus. Par labākajiem daivinga rajoniem tiek uzskatīti: koraļļu rifu Činčoro teritorija pie Kintana Roo štata dienvidu piekrastes, Alakranesa rifi pie Jukatanas ziemeļu piekrastes, Palankara un Plaija Garrafona rifi pie Kankunas.

Sjerramadre nogāzes ir lieliski piemērotas kalnu un kājāmgājēju tūrismam. Valstī ir vairāk nekā 50 nacionālie parki ar kopējo platību 800 tūkst. hektāru. No tiem pazīstamākie ir Bosenčeva un Kumbres de Moterreja parks ar kalnu priežu mežiem, La Molinče un Piko de Orisaba ar vulkāniem, reto putnu parks Selestumā u.c.

Loskabosa – kūrortu zona jūras krastā gandrīz 40 km garumā starp Sanlūkasu un Sanhosē del Kabo. Tas ir jauns, dārgs un prestižs kūrorts, kurā no kopējā kontingenta 90% ir amerikāņi. Paši meksikāņi šeit kā atpūtnieki prakstiski nav sastopami. Hoteļi slīgst dārzos, bet, beidzoties kūrortu zonai, tuksnesis. Loskabosā atšķirībā no citiem kūrortiem nav tik mitrs, gada laikā šeit vidēji ir tikai 8 lietainas dienas. Laikā no janvāra līdz aprīlim salai pietuvojas vaļi. Cilvēki tos aplūko gan no krasta, gan no laivām, gan no lidmašīnām.