Galvaspilsēta: Hanoja

Vietējais laiks: Apsteidz Rīgas laiku vasarā par 2 stundām, ziemā par 3 stundām. 

Ģeogrāfija: Vjetnama ir valsts Dienvidaustrumāzijā, tā aizņem Indoķīnas pussalas austrumu daļu. Ziemeļos Vjetnama robežojas ar Ķīnu, rietumos ar Laosu un Kambodžu, austrumu un dienvidu daļā to apskalo Dienvidķīnas jūra. Bez kontinentālās daļas Vjetnamai pieder salas: Kandao, Fukuoka u.c. Kopējā platība – 332 tūkst.kv.km. Lielāko valsts teritorijas daļu veido kalni augstumā līdz 3143 m, piekrastes daļā zemienes, galvenokārt Honghas (tulkojumā sarkanās) upes (valsts ziemeļos) un Mekongas upes (valsts dienvidos) lejteces deltās. Vjetnama, skatoties no augšas, atgādina nēšus ar diviem rīsu piepildītiem groziem. „Grozi” ir šo upju deltas, kuras tēlaini var nosaukt par valsts rīsu labības klētīm. Čiongšonas kalnu grēda, kas stiepjas visā valsts garumā ziemeļu dienvidu virzienā, ir gigantiskie nēši.

Klimats: Tropiskais musonu klimats veidojas vasaras mitro (dienvidu un dienvidrietumu) un ziemas sauso (ziemeļaustrumu) musonu ietekmē. Pavasarī un rudenī laiks ir nepastāvīgs, piekrastē plosās taifūni. Vidējā gaisa temperatūra svārstās nedaudz no 26 grādiem decembrī līdz 29 grādiem aprīlī.

Iedzīvotāji: Iedzīvotāju daudzums – 77,311 miljoni. Iedzīvotāju etniskais sastāvs: vjetnamieši 85 – 90%, ķīnieši 3%, khmeri u.c. Vidējais dzīves ilgums 68,1 gadi. Iedzīvotāju vecuma grupā virs 15 gadiem 6,3% ir analfabēti.

Valoda: Vjetnamiešu valoda. Tiek lietota arī ķīniešu valoda, nedaudz angļu, franču un krievu.  

Reliģija: budisms

Valūta: Vjetnamas dongs (10 hao vai 100 su).

Ievērojamākās vietas

Nozīmīgākā Vjetnamas reliģija ir budisms. Šīs tēmas ietvaros radīti daudzi mākslas darbi. Atšķirībā no kristiešu kultūras visi budisma mākslas darbi piepildīti ar atbrīvotības un miera garu. Tempļi rada svētku iespaidu. Tajos atrodas zeltīti Budas tēli, kurus nereti attēlo, sēžot simtlapu lotosa ziedā. Lotosa ziedus uzskata par svētiem un ar tiem rotā temļus. Lai pasargātos no ļauniem gariem, pie ieejas vienmēr atrodas atbaidoša pūķa vai tīģera figūra. Nomaļākās vietās un kalnos saglabājušies seni vietējiem dieviem veltīti tempļi, kurus apvij tropu augi. Neatkārtojami Budas atveidojumi, tempļu un klosteru arhitektūra – tas viss harmoniski ierakstās mūsdienu pasaulē. Ar savu izsmalcinātību un greznību pārsteidz imperatoru pilis un parki.

Galvaspilsēta Hanoja ir tipiska vjetnamiešu pilsēta ar tempļiem, pagodām, dīķiem, dārziem, kas uzsver pilsētas saistību ar dabu. Tā vien šķiet, ka visa dzīve norisinās uz ielas, kur uz zemes novietoti augļu krāvumi, uz galdiem dazādas jūras veltes, garšvielas, ziedi. Līdz vēlai naktij taurē automašīnas un motorolleri, veikli traucas tūkstošiem velosipēdistu un velorikšu. Pilsēta nav iedomājama bez Honghas upes un 2 km garā dzelzs tilta pār to (projektējis franču inženieris Eifelis). Hanojas centrā atrodas vietējo iedzīvotāju un tūristu iecienīta atpūtas vieta – ezers, uz kura salas uzcelts Nefrēta kalnu templis. Pie sabiedriskām ēkām izveidoti dīķīši, kuros peld eksotiskas krāsainas zivtiņas, zied lotosi. Daudzviet virs dīķiem uzceltas pagodas. Ir iespējams apmeklēt Vjetnamas Vēstures muzeju, Mākslas muzeju.

Vjetnamas senā galvaspilsēta Hue ir pilsēta, kura vairāk nekā citas pilsētas saglabājusi savu senatnīgo izskatu. Tempļi, pilis un pagodas harmoniski iekļaujas dabas ainavās. Iespējams izbrauciens ar kuģīti pa Smaržu upi, kurā saplūst kanēļa, piparu, krustnagliņu, rožu, piparmētru un citas austrumnieciskas smaržas. Var apskatīt upes krastos atrodošos Forbidden Purple City ar pilīm, tempļiem un Karalisko teātri, kā arī septiņstāvu pagodu Thien Mu ar atjaunotiem bronzas zvaniem, kuru skaņas dzirdamas vairāku kilometru attālumā. Pagodai apkārt ierīkots dārzs, kur uz koku stumbriem zied orhidejas. Hue lagūnas krastā ir arī pludmale ar modernām viesnīcām.

Lielākā Vjetnamas pilsēta ir Saigona, kas kādreiz dēvēta par Dienvidaustrumu pērli. Ieteicams apskatīt katedrāli, konservatoriju, mākslas galeriju. Var doties izbraucienā pa Vjetnamas kara laikā būvētajiem kanāliem vairāk nekā 200 km garumā, arī pa Mekongas upi, lai aplūkotu Cao Dai templi. Saigonā iespējams apmeklēt Zīda fabriku.

Līdzīgi kā Ķīnā arī Vjetnamā ir Aizliegtā pilsēta. Tā ir Vjetnamas karaļu rezidence, kurā vienkāršā tauta tāpat vien nevarēja ieiet. Mūsdienās šeit no visas pasaules ierodas cilvēki, lai apbrīnotu imperatora pils kompleksu ar daudzām ēkām, dārziem, dīķiem, tempļiem, akmens mauzoleju. Ēkā, kuru sargā pūķi, iekārtots valdnieku dārgumu muzejs.

Vjetnamas daba ir ļoti daudzveidīga. Siltais un mitrais klimats sekmē augu un dzīvnieku valsts pārbagātību. Skatam paveras jaukas ainavas. Daudzviet upēs dzīvo plēsīgās zivis un krokodili, bet krastos indīgas čūskas un mežonīgi zvēri.

Uz austrumiem no Hanojas Halonga līcī pie Hongai atrodas Halonga klintis. No ūdens paceļas tūkstošiem salu un saliņu, kas ir ērmīgi kaļķakmens veidojumi kolonnu izskatā vai kuras lietus un vējš ir izveidojis dīvainās formās. Lielākās salas ir Bamuna un Katba. Salas klāj tropiskie lietus meži. Halongas līcī pastāvīgi dzīvo apmēram 300 ģimenes. Viņu mājvieta ir „peldošie namiņi”, t.i. laivas ar bambusa jumtu. Ja tuvojas taifūns, peldošās mājvietas meklē patvērumu izskalotās klinšu grotās. Tūristiem iespējami braucieni ar laivām pa līci. 

Iepirkšanās: Vjetnama ir ļoti „lēta” valsts pat ne pārāk lielam naudas maka biezumam. Brīnišķīgi, eksotiski suvenīri maksā tikai dažas sīknaudiņas. Viscaur izvietotas bodītes, tirdziņi un veikaliņi. Āzijas eksotika redzama ik uz soļa. Līdzās jūras gliemežvākiem tiek tirgotas tik neparastas lietas kā kaltēti jūras iemītnieki (jūras zirdziņi, jūras čūskas utml.), ko izmanto vietējie tautas dziednieki. Neparasti sudraba izstrādājumi nemaksā gandrīz neko. Vjetnamā ir liels skaits kopuzņēmumu, kas ražo produkciju eksportam. Piemēram, tādu sporta apģērbu firmu kā „Nike” un „Adidas” filiāles saražoto produkciju vietējā tirgū pārdod par cenām, kas 3-4 reizes lētāka kā citur. Neierobežotas šopinga iespējas.