Albanija

Ģeogrāfiskais stāvoklis: Albānija atrodas Dienvidaustrumeiropā. Tā robežojas ar Melnkalni ziemeļos, Kosovu ziemeļrietumos, Maķedoniju austrumos, Grieķiju dienvidos. Tās krastus apskalo Adrijas jūra Valsts pilns nosaukums: Albānijas Republika 

Valsts iekārta: Parlamentāra republika

Galvaspilsēta: Tirāna 

Iedzīvotāju skaits: 3600523 

Platība: 28748 km2 

Naudas vienība: Albānijas leks (ALL)1 Leks = 100 kindarki

Valsts valoda: albāņu, grieķu

Lielākās pilsētas: Durresi, Eļbasana, Škodra, Ģirokastra, Vļora, Korča un Kukesa. 

Laika starpība: - 1 h

Tālsarunu kods: +355

Reliģija: Musulmaņi sunnīti 70%, pareizticīgie 20%, katoļi 10% 

Klimats: Valsts klimats ir kontinentāls, tās augstieņu reģionos sastopamas aukstas ziemas un karstas vasaras.

Par valsti: Nepieradināts skaistums, ko jāprot saskatīt - tādu iespaidu atstāj Albānija. It visur, no kurienes labi pārredzama teritorija - ielu krustojumos, pludmalēs un piekalnēs kā skaidrs atgādinājums par vēsturi snauduļo ložmetēju bunkuri, bet mežonīgo, pirmatnējo dabu vēl maz skāris masu tūrisms. Tanī pat laikā Albānija ir izteikti dienvidnieciska valsts, ar tipisku šarmu, kas raksturīgs Vidusjūras reģionam - miermīlīgu, sirsnīgu, viesmīlīgu tautu. Šeit tiek piedāvātas daudz izklaižu iespējas, ieskaitot atpūtu Adrijas un Jonijas jūras pludmalēs, piedzīvojumus klinšainos kalnos, mierīgu tūrismu, pastaigu dabas parkos, peldi saulainos  ezeros. Pilnvērtīgai valsts izgaršošanai ieteicams izīrēt auto, jo pārvietošanās pa Albānijas ceļiem milzu autobusā ir visai sarežģīts pasākums. Taču tūristiem jāņem vērā, ka ar Albānijas kalniem, tāpat kā ar bitēm, nekad neko nevar zināt. Augšup mērotais ceļš lietainā laikā var kļūt neizbraucams. Turklāt, virzoties lejup, viegli var nomaldīties, jo ceļš piepeši sazarojies, bet gan jau tautas kostīmā tērpusies sieviete uz zirga pateiks, kā nokļūt pilsētā, un, gluži tāpt kā pirms gadsimta, turpinās dzīt lopus.

Albānijai ir sena, notikumiem bagāta vēsture un kultūra. Antīkajos laikos Albānijas teritoriju apdzīvoja illīrijieši, bet pamatojoties uz Albānijas stratēģiski ģeogrāfisko stāvokli, par ietekmi šajā zemē ir cīnījušās daudzas impērijas, par ko liecina Albānijas teritorijā atrastie kultūrvēsturiskie pieminekļi no grieķu, romāņu, Bizantijas, Venēcijas un Otomāna impērijas laikiem. Smags tautas vēturē bija pēdējās, komunistiskās impērijas laiks. Tā ietekmes paliekas vēl joprojām redzamas vai ik uz soļa. Lai gan dienvidos esošos ciematiņus, šķiet, Grieķijas un arī Itālijas tuvums daļēji paglābis no padomju laika ietekmes un gara, kas šai nostūrī nav iegrauzies tik dziļi kā citviet Albānijā. Grieķiskas ainavas - nelieli ciematiņi, mājiņas slīpos kalnos un mazas pareizticīgo baznīciņas te ir acis priecējoši skati. Tāpēc arī Albānijas krasta līnija gar Adrijas jūru aizvien vairāk piesaista tūristu interesi tās salīdzinoši nepiesārņotās dabas un pludmaļu dēļ un tūrisma industrija šeit attīstās straujāk. Pludmales Albānijā ir stipri akmeņainas un ūdens radību tajās ir visai maz. Apmēram 10-20m attālumā no krasta sākas stāvas kraujas, kuru pakājē labi saskatāmas sniegbaltas smiltis. Skaistums neaprakstāms! rietumos un Jonijas jūra dienvidrietumos. Albānijas krasta līnija ir 362 kilometrus gara. 70% no valsts teritorijas ir kalnaina un nelīdzena, un bieži vien nesasniedzama. Augstākā virsotne Korabs, kas sasniedz 2753 metru augstumu, atrodas Dibras apgabalā.

Maxtours